Pāriet uz galveno saturu
Pārdaugavas Montesori sākumskola
  • Sākums
  • Pirmsskola
  • Sākumskola
  • Vakances

Skolotāja sirds

30. jūlijs, 2019 pl. 17:44, Nav komentāru


Esot ceļā, es cenšos izmantot laiku lasīšanai un pārdomām, īpaši, ja ceļoju vienatnē un vairāku stundu garumā skats aiz loga ir nemainīgs – zilas, saules gaismas pielietas debesis virs biezas, necaurredzamas mākoņu segas. Šodien man bija tāda iespēja, pavadot pāris stundu lidmašīnā, dodoties uz Lielbritānijas dienvidiem, lai piedalītos AMI Montesori skolotāju vasaras konferencē. Iekārtojusies lidmašīnas sēdeklī, atvēru kāda Montesori skolotāja ieteiktu Parkera Palmera (Parker J. Palmer) rakstu “Skolotāja sirds” (“The heart of a teacher”), kurš jau kādu laiku gaidīja, kad tiks izlasīts. Izlasot, sapratu, šī bija īstā lasāmviela īstajā brīdī. Tagad, kad ar domām sāc gatavoties jaunajam darba cēlienam skolā ar bērniem.

Mēs, Montesori skolotāji, sagaidām no bērniem prasmi nemitīgi uzdot jautājumus un pašiem meklēt atbildes. Arī man kā skolotājai ir savi lielie jautājumi, kuri dīda, viens no tiem ir - Kā es varu uzrunāt bērna iekšējo skolotāju, kurš izgaismo augšanas ceļu viņa prātam, dvēselei un garam? Kāpēc skolotāji tik bieži jūtas uz izdegšanas robežas vai bezcerīgi nolaiž rokas “smagās klases”, “pārāk aktīvu”, “nemotivētu”  bērnu priekšā? Kur lai skolotājs smeļ spēku, ticību, aizrautību sekot līdzi miera izglītības aicinājumam ne tikai pirmajos entuziasma pilnajos darba gados, bet arī pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem skolā?

Atbilde ir – skolotājam jāatjauno sakne ar SAVU iekšējo skolotāju! Jāizstaigā savas dvēseles plašumi, noslēgtākie kaktiņi, jāiepazīst savi prieka, laimes, iedvesmas, arī baiļu, dusmu, izmisuma avoti un jāpieņem sevi, sava iekšējā pasaule. Jābūt godīgam un atklātam pret sevi, tikai tad mēs varēsim būt godīgi pret bērniem un uzrunāt viņu dvēseli un iekšējo skolotāju, palīdzēt tam atrast SAVAS godīgas (nevis “pareizās”, kādas sagaida sabiedrība, bet godīgas pret sevi) atbildes uz lielajiem dzīves jautājumiem.

Marija Montesori, runājot par skolotāju sagatavošanu, izcēla trīs jomas, kurās topošajam skolotājam ir jāpilnveidojas: fiziskā, jo skolotāja kustībām ir jābūt apzinātām, elegantām, kā arī mēs zinām, ka skolotāja darbs prasa zināmu fizisku izturību; zinātniskā, jo skolotājam ir jāpārzina bērna attīstība, psiholoģija, mācību materiāli, prezentācijas, jāprot veikt novērojumus un analizēt iegūto informāciju; garīgā, jo tikai garīgi bagāts skolotājs, kurš labi orientējas savā iekšējā pasaulē, spēj ieraudzīt bērna patieso dabu, aizraut viņu ar degsmi savās acīs. Manuprāt, tieši garīgā sagatavotība kļūt par bērna pavadoni viņa attīstības ceļā ir pirmais mājas darbs, kurš būtu jāpaveic katram topošajam skolotājam. Jo tikai, tas, kurš ir patiesi iepazinis sevi, spēj iepazīt citus. Turklāt šis nebūs vienreizējs pasākums ar eksāmenu galā. Eksāmenus šajā priekšmetā mēs saņemam nemitīgi skolas ikdienas dzīvē. Tādēļ tas būs nepārtraukts darbs ar sevi, kas ļaus mums atklāt arvien vairāk aizraujošā sevī, uzdot sev arvien izaicinošākus jautājumus un atklāt sevī arvien vairāk bagātību, kurās dalīties ar bērniem.

Mēs varam izveidot lieliskus mācību plānus, izvirzīt teicamus sasniedzamos rezultātus un plānot perfektas stundas, bet tam nebūs nekādas jēgas, bērni paliks vienaldzīgi, neieinteresēti, nemotivēti, ja viņiem līdzās nebūs skolotājs, kurš ir iepazinis savu dvēseli, izkopis savu iekšējo pasauli, apzinās savas vājības un stiprās puses, atradis savus iekšējos enerģijas avotus, kurš spēj pa īstam uzrunāt bērnu dvēseles, ne tikai prātus. Bērnu “iekšējais kompass” prasmīgi atpazīst, kas ir patiess un īsts.

Autore Viktorija Strautniece

Foto unsplash-logoGreg Rakozy

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Vingrinājums cilvēcības veicināšanai
    26. feb. 2020
  • Miera taka
    20. sep. 2019
  • Skolotāja sirds
    30. jūl. 2019
  • Izglītība mieram
    22. jūl. 2019